Competition in this pair is now closed, and the winning entry has been announced. Discussion and feedback about the competition in this language pair may now be provided by visiting the "Discussion & feedback" page for this pair. Entries may also be individually discussed by clicking the "Discuss" link next to any listed entry. Source text in German Am andern Tag war die Hochzeit. Während der Trauung hörte man die Braut weinen, es schien, als ahne sie ihr trauriges Schicksal voraus, während der Bräutigam, Herr Peter Salomon Curius, selbstbewußt und höhnisch lächelnd um sich blickte. Die Sache war die, daß es kein Geschöpf auf Gottes Erdboden gab, dem er sich nicht überlegen gefühlt hätte.
Als das Hochzeitsmahl zu Ende war, wurde Engelhart mit den andern Kindern ins Freie geschickt. Es war ein lieblicher Garten hinter dem Haus, voll Apfel- und Kirschenbäumen. In dem dumpfen Trieb aufzufallen, sonderte sich Engelhart von der Gesellschaft ab und schritt in einer den Erwachsenen abgelauschten Gangart in der Tiefe des Gartens hin und her. Was ihm unbewußt dabei vorgeschwebt hatte, geschah; die jüngste Cousine folgte ihm, stellte sich ihm gegenüber und blitzte ihn mit dunkeln Augen schweigend an. Nach einer Weile fragte Engelhart um ihren Namen, den er wohl schon einige Male gehört, aber nicht eigentlich begriffen hatte. Sie hieß Esmeralda, nach der Frau des Onkels Michael in Wien, und man rief sie Esmee. Dieser Umstand erweckte von neuem Engelharts prickelnde Eifersucht, und er fing an, prahlerische Reden zu führen. Der Lügengeist kam über ihn, zum Schluß stand er seinem wahnvollen Gerede machtlos gegenüber, und Esmee, die ihn verwundert angestarrt hatte, lief spöttisch lachend davon.
Um diese Zeit faßten seine Eltern den Beschluß, ihn, obwohl er zum pflichtmäßigen Schulbesuch noch ein Jahr Zeit hatte, in eine Vorbereitungsklasse zu schicken, die ein alter Lehrer namens Herschkamm leitete. Herr Ratgeber, der große Stücke auf Engelharts Begabung hielt und große Erwartungen von seiner Zukunft hegte, war ungeduldig, ihn in den Kreis des Lebens eintreten, von der Quelle des Wissens trinken zu sehen. Er dachte an seine eigne entbehrungs- und mühevolle Jugend. Noch in den ersten Jahren seiner Ehe liebte er gehaltvolle Gespräche und gute Bücher und bewahrte eine schwärmerische Achtung für alles, was ihm geistig versagt und durch äußerliche Umstände vorenthalten blieb. | The winning entry has been announced in this pair.There were 4 entries submitted in this pair during the submission phase. The winning entry was determined based on finals round voting by peers.
Competition in this pair is now closed. | Nākamajā dienā bija kāzas. Laulību ceremonijas laikā varēja dzirdēt līgavu raudam, it kā viņa jau tagad nojaustu savu skumjo likteni, kamēr līgavainis, Pēters Zalomons Kūrijs, smīnēdams pašapzinīgi lūkojās apkārt. Lieta tāda, ka visā plašajā Dieva pasaulē nebija nevienas radības, pār kuru viņš nejustos pārāks. Kad kāzu mielasts bija galā, Engelhartu kopā ar pārējiem bērniem izsūtīja ārā. Aiz mājas bija jauks dārzs, kurā kuploja ābeles un ķirši. Pakļāvies primitīvajam dzinulim izcelties, Engelharts nošķīrās no kompānijas un dārza dziļumā soļoja šurpu turpu no pieaugušajiem noskatītā gaitā. Notika tas, par ko viņš bija nevilšus iedomājies: jaunākā māsīca viņam sekoja, nostājās iepretim un klusējot raudzījās viņā tumšām acīm. Pēc brīža Engelharts vaicāja, kā viņu sauc, lai arī iepriekš vairākkārt bija dzirdējis viņas vārdu, tomēr īsti to nebija apjēdzis. Viņas vārds bija Esmeralda, par godu Vīnē dzīvojošā tēvoča Mihaela sievai, un visi viņu sauca par Esmi. Šis apstāklis no jauna uzjundīja Engelharta kņudošo greizsirdību, un viņš sāka plātīgi runāt. Kā melīga gara apsēsts viņš beigās bezspēcīgi stāvēja savu apmāto runu priekšā, bet Esme, viņu brīdi pārsteigta uzlūkojusi, aizskrēja, zobgalīgi smejot. Ap šo laiku viņa vecāki, lai arī līdz obligātajam skolas gaitu sākumam bija palicis vēl vesels gads, nolēma sūtīt viņu sagatavošanas klasē, ko vadīja vecs skolotājs vārdā Herškamms. Rātgēbera kungs, kas bija ļoti augstās domās par Engelharta spējām un loloja lielas cerības par viņa nākotni, nepacietīgi vēlējās redzēt Engelhartu sākam savu dzīvi, smeļamies no zinību akas. Viņš atminējās savu trūcīgo un grūto jaunību. Vēl savas laulības pirmajos gados viņam patika saturīgas sarunas un labas grāmatas, un viņš joprojām aizrautīgi turēja godā visu, kas viņam no garīgās pasaules bija liegts un ārējo apstākļu dēļ nepieejams. | Entry #21574 — Discuss 0 — Variant: Not specifiednone
Winner Voting points | 1st | 2nd | 3rd |
---|
42 | 8 x4 | 5 x2 | 0 |
- 1 user entered 1 "like" tag
- 1 user entered 3 "dislike" tags
tumšām acīm | Other doesn't sound good | Valda Dureika No agrees/disagrees | |
| Todien svinēja kāzas. Laulību ceremonijas laikā varēja dzirdēt līgavu raudam; šķita, ka viņa nojauš savu skumjo likteni, kamēr pats līgavainis – Pēters Solomons Kūriuss -, pašpārliecināti un nicīgi smīnot, vērās sev visapkārt. Te vietā būtu piebilst, ka nebija tādas radības zemes virsū, par kuru tas nejustos pārāks. Kad svētku mielasts bija beidzies, Engelhardu kopā ar pārējiem bērniem izsūtīja laukā. Mājas aizmugurē pletās jauks dārzs, kas bija pilns ābeļu un ķiršu. Lai izceltos no bara, Engelhards pagāja nostāk no visiem pārējiem un, ejot no pieaugušajiem noskatītā gaitā, pastaigājās šurpu turpu dārza tālākajā nostūrī. Notika neapzināti iedomātais – jaunākā māsīca viņam sekoja, nostājās tieši pretim un klusējot vērās viņā ar savām tumšajām acīm. Pēc kāda brītiņa Engelhards apvaicājās pēc viņas vārda; lai gan viņš vairākas reizes bija to dzirdējis, tomēr ne reizi nebija saklausījis. Viņu sauca Esmeralda, Vīnes tēvoča Mihaēla sievas vārdā, bet saīsināti viņu sauca par Esmi. Šis apstāklis no jauna uzjundīja Engelhardā urdošo greizsirdību un viņš uzsāka plātīgu monologu. Meli pilnībā pārņēma viņu savā varā, līdz beigās tas attapās bezspēcīgs savu neprātīgo runu priekšā, un Esme, kura visu šo laiku bija ar apbrīnu viņā vērusies, zobgalīgi smejoties aizskrēja prom. Lai gan līdz obligātajam skolas apmeklēšanas vecumam bija vēl viens gads, ap šo laiku viņa vecāki pieņēma lēmumu nosūtīt Engelhardu sagatavošanas klasē pie Herškamma, kāda pavecāka skolotāja. Rātgēbera kungs, kurš bija visai augstās domās par Engelharda prāta spējām un lika lielas likmes uz viņa nākotni, bija nepacietīgs un vēlējās pēc iespējas ātrāk viņu ievadīt dzīvē un redzam smeļoties no gudrības avota. Viņš atcerējās savus trūcīgos un smagos jaunības gadus. Savas laulības pirmajos gados viņš ar prieku iesaistījās inteliģentās sarunās un mīlēja lasīt grāmatas, kā arī sajūsminājās par visām jaunajām zināšanām, kas tam agrāk bija liegtas un ārējo apstākļu dēļ nepieejamas. | Entry #19964 — Discuss 0 — Variant: Not specifiednone
Voting points | 1st | 2nd | 3rd |
---|
27 | 5 x4 | 3 x2 | 1 x1 |
- 2 users entered 2 "like" tags
Todien svinēja kāzas. Laulību ceremonijas laikā varēja dzirdēt līgavu raudam; šķita, ka viņa nojauš savu skumjo likteni, kamēr pats līgavainis | Good term selection | Lindish2 No agrees/disagrees | |
kura visu šo laiku bija ar apbrīnu viņā vērusies, zobgalīgi smejoties aizskrēja prom. | Flows well | Valda Dureika No agrees/disagrees | |
- 1 user entered 2 "dislike" tags
| Nākošajā dienā notika kāzas. Laulāšanas laikā līgava raudāja. Šķita, ka viņa nojauš savu skumjo likteni, kamēr viņas līgavainis Pēteris Zālamans Kūriusa kungs, pašpārliecināts un nievājoši smīnēdams, lūkojās sev apkārt. Lieta tāda, ka uz visas zemes neatrastos neviena radība, par kuru viņš nejustos pārāks. Pēc kāzu mielasta Engelhartu un citus bērnus izsūtīja ārā – jaukā dārzā aiz mājas, kur bija pilns ar ābelēm un ķiršu kokiem. Vēlme izcelties lika Engelhartam nošķirties no pārējiem, un viņš dārza dziļumā pastaigājās šurpu turpu no pieaugušajiem noskatītā cienīgā solī. Un tad notika tas, ko viņš neapzināti bija gribējis – pati jaunākā māsīca sekoja viņam, nostājās pretī un klusēdama uzlūkoja viņu savām tumšajām acīm. Pēc kāda brīža Engelharts uzprasīja, kā viņu sauc. Viņas vārdu pāris reizes viņš jau nu gan bija dzirdējis, bet tā īsti nevarēja saprast. Parasti viņu saucot par Esmī, bet pilnais vārds ir Esmeralda – tāpat kā tēvoča Mihaela sievai Vīnē. Tas pamodināja Engelhartā kņudošu greizsirdību, un viņš sāka plātīties kā pāvs. Melu velniņš ņēma virsroku, un galu galā viņš bija pilnīgi bez spēka no savas apmātās runāšanas. Esmī, kas visu laiku bija izbrīna pilna uz viņu blenzusi, zobgalīgi smiedamās, aizskrēja. Ap to laiku Engelharta vecāki pieņēma lēmumu sūtīt viņu sagatavošanas klasē, lai gan obligātās skolas gaitas viņam būtu jāsāk gadu vēlāk. Skolu vadīja kāds pavecāks skolotājs vārdā Herškams. Rātgēbera kungs bija augstās domās par sava dēla dotībām un loloja lielas cerības par viņa nākotni, tāpēc bija ļoti nepacietīgs un vēlējās pēc iespējas ātrāk redzēt viņu iesaistoties dzīves apritē un veldzējoties no zināšanu akas. Viņš atcerējās savu trūkuma pilno un smago jaunību. Pirmajos gados pēc apprecēšanās viņš vēl mīlēja saturīgas sarunas un labas grāmatas un izturējās ar jūsmīgu cieņu pret visu, kas viņam garīgi palika liegts un ārēju apstākļu dēļ nepieejams. | Entry #17156 — Discuss 0 — Variant: Not specifiednone
Voting points | 1st | 2nd | 3rd |
---|
13 | 0 | 3 x2 | 7 x1 |
- 1 user entered 1 "like" tag
plātīties kā pāvs | Good term selection | Valda Dureika No agrees/disagrees | |
- 1 user entered 1 "dislike" tag
Nākošajā | Other Better: "Nākamajā.. | Ieva Numure No agrees/disagrees | |
| Nākamajā dienā bija kāzas. Kāzu ceremonijas līgava sauciens tika uzklausīts laikā, šķiet, ir aizdomas priekšā viņas skumjo likteni, kamēr līgavainis, Peter Salomon Curius, pārliecināti un smaidot nicīgi paskatījās apkārt.Bija tas, ka nebija radījums Dieva zemes, viņš nebūtu jūtama pārāks. Kad kāzas bija beidzies, Engelhart tika nosūtīti ar citiem bērniem ārpus. Tas bija jauks dārzs aiz mājas, pilna ar ābeļu un ķiršu kokiem. Blāvi lai piesaistītu uzmanību Engelhart izdala Sabiedrības, un gāja ar gaita pieaugušajiem abgelauschten apakšā dārza un atpakaļ. Kas bija hovered viņam bezsamaņā process notiek;jaunākais brālēns viņam sekoja, pagriezās pret viņu un pazibēja viņam klusi ar tumšām acīm. Pēc kāda laika Engelhart lūdza savu vārdu, viņš ir dzirdējis vairākas reizes, bet nebija īsti sapratis. Viņas vārds bija Esmeralda, pēc tam, kad sieva savu tēvoci Michael Vīnē, un viņa sauca Esmee. Šis apstāklis izraisīja jauna Engelharts tirpšana greizsirdība, un viņš sāka vadīt lielīgs runas.Guļ Gars nāca pār viņu, un beidzot viņš ieguva viņa murgi pilnu sarunas bezspēcīgi pret, un Esmee, kas bija skatās uz viņu izbrīns, skrēja prom smieties mockingly. Ap šo laiku, viņa vecāki iecerēts lēmumu viņam, lai gan viņš bija apzinīgo skolas vēl vienu gadu nosūtīt sagatavošanas klasē, kurš vadīja vecais skolotājs nosaukts Herschkamm. Mr padomdevējs, kas ļoti par Engelharts notika talants un lielas cerības izklaidē par savu nākotni, bija nepacietīgs ieiet viņu uz pulkā dzīvi, dzert no strūklakas zināšanas, lai redzētu. Viņš domāja par saviem entbehrungs un traucējošs jauniešiem. Pat pirmajos gados viņa laulības viņš mīlēja gaļīgs sarunas un labas grāmatas, un uztur fanātisks cieņu visiem, kas palika garīgi noliedza un ieturēto ārēji apstākļi, lai viņu. | Entry #17618 — Discuss 0 — Variant: Not specifiednone
Voting points | 1st | 2nd | 3rd |
---|
0 | 0 | 0 | 0 |
- 1 user entered 1 "dislike" tag
- 5 users agreed with "dislikes" (5 total agrees)
+5 Kāzu ceremonijas līgava sauciens tika uzklausīts laikā, šķiet, ir aizdomas priekšā viņas skumjo likteni | Mistranslations šis mašīntulkošanas rezultāts tomēr ir galīgi fail | Andra M (lv) | |
| | | | | X Sign in to your ProZ.com account... | | | | | | ProZ.com translation contestsProZ.com translation contests offer a fun way to take a break from your normal routine while testing and honing your skills with fellow translators.
ProZ.com Translation Contests. Patent pending. |